Patriotu Diena

Turpinot veiksmīgi iesākto Deepwater Horizon un Lone Survivor sadarbību, aktieris Marks Valbergs un režisors Pīters Bergs ir kopīgi ierakstījuši jau trešo filmu – vēsturisko drāmu Patriotu Diena, kuras darbība balstās uz traģisko Bostonas Maratona teroraktu 2013. gadā. Par teroraktu iespējams izlasīt šeit.

Valbergs tēlo Bostonas policistu Tomiju Saundersu, kurš liktenīgajā dienā dežūrēja pie maratona finiša līnijas, netālu no vietas, kurā sprāga abas bumbas, tādā veidā kļūstot par vienu no pirmajiem likumsargiem, kas ieradās traģēdijas sirdī. Filmā tiek parādītas vairākas policistu, apsardzes darbinieku un teroraktā cietušo cilvēku traģēdijas perspektīvas. Skatītāji tiek iepazīstināti ar, no dažādajiem leņķiem stāstītajiem, stāstiem, kas risinās paralēli galvenajam, ar ko vairums skatītāju ir pazīstami, ņemot vērā to, cik nesenā pagātnē ir notikumi, uz kuriem filma ir balstīta un cik daudz mēdiju uzmanību tie ir saņēmuši. Filmas, kuras stāstu pasniedz no dažādām perspektīvām, nevis tikai no vienas – galvenā varoņa, aizskar skatītājus personiskāk. Šķiet, ka Bergs to labi apzinās, dodot katram tēlam pietiekoši daudz laika, lai parādītu, kā terorakts tos ir ietekmējis, tāpat kāds kontrasts veidojas starp traģēdiju un personāžu ikdienas dzīvi. Spilgtākais šāds piemērs ir Berga pasniegtais Masačūsetsas Tehnoloģiju Institūta studenta Duna Menga stāsts, kurš nokļuva teroristu gūstā. Patriotu Diena, nav vienkārša drāma. Filmā ir daudz asa sižeta darbību un kriminālo trilleru tonis, kas tai piestāv. Kaķa un peles spēle starp Bostonas policiju un teroristiem ir fascinējošs skatāmais. Garās bezmiega naktis un smaga darba pārpildītās dienas, kādas teroristu notveršana prasīja policistiem, ir ļoti reālistiskas attēlotas spriedzes pilnā darbībā. Šādu efektu nav viegli panākt, veidojot filmas sižetu, kas balstās uz tik neseniem un tik plaši atspoguļotiem notikumiem, kā Bostonas Maratona terorakts, tādēļ asa sižeta ainas ir vietā.

Patriotu Dienā aktierspēle ir līmenī. Marka Valberga galveno tēlu atbalsta lieliski otrā plāna lomu aktierspēle Džona Gūdmena, Dž.K. Simonsa, Kevina Bekona un Mišelas Monaganas izpildījumā. Valbergs ir lieliski iejuties, savas dzimtās pilsētas, Bostonas policista ādā. Viņa tēls ir apveltīts ar dziļu empātiju pret apkārtējiem un ir vienmēr gatavs izšķirīgām darbībām. Protams, apšaudes ainās, uz ekrāna ir redzams visiem pazīstamais Marks Valbergs – asa sižeta filmu zvaigzne, bet, dramatiskākās ainās, aktieris tēlo ar mierīgākiem un maigākiem toņiem. Otrā plāna aktieri Simons un Gūdmens lieliski sader ar filmas stāstu un pārējiem tēliem.

Tomēr filmas sižets nav nevainojams. Ticamības moments zūd, acīs krītot tam, ka galvenais varonis Saunders nejauši pagadās visu nozīmīgo sižeta notikumu centrā. Lai arī Valberga varonis ir Bostonas policijas veterāns, kurš zinot katru pilsētas sānielu un pagalmu, ir aizdomīgi, ka viņa patruļu maršruti tā sakrīt ar vietām un laikiem, kuros risinās visi nozīmīgākie filmas notikumi, ļaujot viņam būt vienam no pirmajiem policistiem notikuma vietā un piedalīties izmeklēšanā.

Filma ataino ne tikai šausmīgās terorakta detaļas, bet arī neskaitāmo daudzumu pilsētnieku, kuru darbs palīdzēja Bostonai pārvarēt šo traģēdiju. Bergam un Valbergam nedrīkst pārmest, ka tie ir bijuši vieglprātīgi, radot asa sižeta filmu par tik nesenu traģēdiju, jo viņiem ir tik labi izdevies parādīt bostoniešu garu un izrādīt cieņu visiem, kuru pūles palīdzēja atkopties no terorakta.

Citus filmas apskatus iespējams izlasīt www.raha247.fi.

Kā lai saprot, melo jums cilvēks vai nē?

Cik bieži jums melo? Radi, draugi, paziņas? Vai jūs spējat atšķirt melus no patiesības? Izrādās, ka saprast, runā, sarunas biedrs, patiesību vai melo, var uzmanīgi pavērojot, kā viņš uzvedas.

Ja jūs, katru dienu, 10 – 15 minūtes, uzmanīgi vērosiet apkārtējo cilvēku žestus un mīmiku, jūs ar laiku varēsiet viegli noteikt, kad jums saka patiesību, bet kad melo.

Patiesībā, visi cilvēki, izņemot patoloģiskos meļus, izjūt diskomforta sajūtu un pinjaman uang, brīdī, kad melo. Tāpēc, pēc tik tikko pamanāmām pazīmēm, var viegli noteikt, vai cilvēks saka patiesību.

Pazīmes, kas liecina par to, ka jums melo

Bieža pozu mainīšana, izteikta žestikulācija. Jūsu sarunas biedrs, nu nekādi, nevar mierīgi nosēdēt vienā vietā – vienā brīdī viņš lec kājās, otrā atkal apsēžas uz krēsla, turklāt, visu laiku žestikulē ar rokām. Secinājums pavisam vienkāršs, viņš noteikti atrodas ne “savā ādā” un nervozē bez manāmiem iemesliem.

Nevajadzīgas kustības. Sarunas biedrs, visu laiku, vai nu plucina apģērba gabalu, vai nu kasa degungalu, vai nu berzē auss ļipiņu. Viņš, pēkšņi, var sākt pārkārtot priekšmetus, kas atrodas uz plaukta vai kārtot papīrus, kas atrodas uz galda.

Roku stāvoklis. Melis, bieži vien, rokās drudžaini saspiež dažādus priekšmetus, piemēram, šalli vai mapi. Uzmanīgiem jākļūst arī tad, ja sarunas biedrs, iekrampējas krēsla atzveltnē vai galda malā. Bieži vien, cilvēki, kas cenšas noslēpt patiesību, rokas tur aiz muguras vai gurnu līmenī. Ja cilvēks roku pieliek pie kakla, tā it kā to mēģinātu aizsegt, tas arī liecina par to, ka jums melo.

Liela nozīme ir pozai, kādā viņš sēž. Cilvēks cenšas noslēpt savu ķermeni un it kā “pielīmēties” pie krēsla, bet ja jūsu sarunas biedrs stāv, tad pievērsiet uzmanību viņa ķermenim – melim ķermenis ir atliecies atpakaļ, tā it kā mēģinātu “aizmukt” projām no sarunas biedra.

Acis. Melojošam cilvēkam acis “skraida”, tās nevar koncentrēties vienā punktā. Sarunas biedrs izvairās no skatīšanās acīs vai arī tieši otrādi, skatās jums acīs vērīgi un ilgi. Viņa acu skatiens, bieži vien tiek vērsts lejup, tā, it kā viņš pētītu savas kurpes, smaids viņam ir it kā “pielīmēts”, nedabisks, viens mutes stūrītis atrodas zemāk par otru.

Vārdi. Cilvēks, kurš melo, vienmēr runā ļoti ātri, rodas iespaids, ka viņš steidzas pēc iespējas ātrāk pateikt melus.

Kā atmaskot meli?

Melim, var tieši acīs pateikt: “Es tev neticu”, bet jums nav nekādu pierādījumu, ka jums melo, jo sajūtas ir tikai intuitīvajā līmenī. Ko darīt? Izmantojiet, attiecībā pret viņu, neverbālās metodes un pinjaman koperasi tanpa jaminan, prieks tam, lai viņš sajustu, ka jūs viņam neuzticaties. Lai to izdarītu ir nepieciešami tikai daži žesti. Piemēram, nolieciet savas rokas ar plaukstām uz leju, šis žests nozīmē, ka jūs viņam neuzticaties vai arī paskatieties viņam tieši acīs. Izdariet kaut ko tādu, kas viņam liks justies neērti, apsēdiniet ar muguru pret telpu vai ar jautājumu pārtrauciet viņa vārdu plūsmu, pieejiet viņam tuvāk, nekā ir pieņemts, ielaušanās viņa personiskajā telpā, liks viņam nervozēt un “izsitīs viņu no sliedēm”.

Kas ir atkarība un kā ar to cīnīties?

Viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām ir dažāda veida atkarības. Atkarība ir kompulsiju forma jeb greitos paskolos, kas liek atkarīgajam patērēt noteiktu substanci vai veikt konkrētas darbības. Parasti tas dod baudu vai apmierinājumu cilvēka, kurš cieš no šīm kompulsijām. Nereti pati atkarība nekādu ļaunumu nenodara, taču problēmas rodas tad, kad atkarīgais cilvēks sāk savu dzīvi pakārtot savu kompulsiju apmierināšanai. Proti, tas var radīt finansiālus zaudējumus, laika zaudējumus vai cita veida problēmas gan paša dzīvē, gan komunikācijā un sadarbībā ar citām personām. Vienkāršāk sakot, atkarības nereti vada cilvēkus un viņi vairs nespēj iekļauties normālā sabiedrībā un dzīvot savu dzīvi tā, kā viņi vēlētos. Atkarības mēdz būt patiešām nopietnas un no tām ir jāatbrīvojas, līdz ko šī problēma tiek aptverta. Kas īsti ir atkarības un kā ar tām cīnīties?

Vispirms ir jāsaprot, ka atkarībām ir divas atšķirīgas formas – fiziskās un psiholoģiskās atkarības. Fiziskās atkarības rodas tad, kad ķermenis pierod pie konkrētām vielām un bez tām vairs nespēj normāli funkcionēt. Visbiežāk tās ir atkarības no alkohola, smēķēšanas, narkotiskām vielām, medikamentiem utt. Cilvēka ķermenis pierod pie tā, ka regulāri tiek apgādāts ar konkrētu substanci un bez tās sākas sāpes, nogurums, ķermeņa krampji, drebuļi un citas reakcijas. Ar laiku ķermenis pie vielām pierod arvien vairāk, tāpēc deva nepārtraukti ir jāpalielina, lai ķermenis varētu normāli darboties.

Psiholoģiskās atkarības ir plašāks jēdziens, tāpēc to ir grūtāk definēt. Tās ir ļoti dažādas un tiek izraisītas atšķirīgu iemeslu dēļ. Parasti psiholoģiskās atkarības rodas stresa ietekmē. Tā ir vēlme kaut ko darīt, lai nomierinātu sevi, taču parasti, pēc darbībām situācija ir vēl sliktāka un stress vēl lielāks. Tipisks piemērs ir azartspēles. Cilvēks griba atrisināt savas finansiālās problēmas, spēlējot azartspēles, taču, vairumā gadījumu tikai cieš vēl lielākus zaudējumus un tādējādi pakļaujas atkarībai. Vēl, piemēram, atkarība var rasties arī no dažādiem ikdienas darbiem, kā piemēram, iepirkšanās. Tad cilvēkam rodas nepārvarama vēlme iegādāties lietas, ka patiesībā nav vajadzīga un tikai tad, kad pirkumi jau veikti cilvēks saprot, ka tas nav bijis nepieciešams, tomēr, dodas iepirkties atkārtoti. Piemēru ir patiešām daudz un katram ir mazliet atšķirīgs izskaidrojums, kas saistīts ar konkrētām tieksmēm.

Lai cīnītos ar fiziskajām atkarībām, vienīgais veids ir atteikšanās no konkrētās vielas lietošanas uzturā. Tas var būt ļoti grūti, jo, kā jau tika minēts, bez vielas ķermenim sākas dažādas negatīvas reakcijas. Ja runa ir par atkarību izraisošu vielu lietošanu, tad palīdzēt var ķermeņa attīrīšana jeb detoksikācija. Tad no ķermeņa šīs vielas tiek izskalotas un mazinās vēlme pēc to lietošanas, taču tas nenozīmē, ka atkarība neatgriezīsies. Nopietnu fizisko atkarību gadījumā noteikti jāvēršas pie profesionāla narkologa, jo nekas cits var nelīdzēt. Ar gribasspēku vien nereti ir par maz.

Ar psiholoģiskajām atkarībām situācija ir atšķirīga. Pirmkārt, šajā gadījumā patiešām viss ir cilvēka galvā. Tad tiešām viss ir atkarīgs no gribasspēka un no paskolos bedarbiams, jo fiziski atbrīvot ķermeni no šīm tieksmēm nav iespējams. Protams, psiholoģiskajām atkarībām arī ir dažādi līmeņi, līdz ar to, dažas ir iespējams uzveikt vien ar atturēšanos, bet, lai uzveiktu tiešām nopietnas psiholoģiskās atkarības, ir jāvēršas pie psihologa vai pat psihiatra. Vēl, psiholoģiskās atkarības nereti ir iespējams uzveikt, ar dažādiem prāta trikiem vai sevis motivēšanu gan fiziski gan psiholoģiski, tomēr, jebkurā gadījumā atbrīvoties no atkarībām nav viegli.

Nevari atrast darbu? Viena svarīga iemaņa, kas, iespējams, ir pazudusi

Nespēja sazināties ir lielākā atšķirība starp darba atrašanu un gatavošanos vēl uz nedēļu palikt bezdarbnieka statusā. Lielākā daļa no mums uzskata, ka zinām, kā sazināties, jo mēs taču to darām katru dienu. Taču, kā stāsta potenciālie darba devēji, tad, ja tu esi patiešām īstais kandidāts konkrētajam amatam, tad šī svarīgā prasme ir jāpierāda no sākuma līdz beigām.

Cik svarīga ir komunikācija šajās dienās? Vērtējot darba kandidātu prasmes un īpašības, darba devēji vērtē verbālās komunikācijas prasmes kā vissvarīgākās. Izmantojot piecu punktu skalu, verbālās komunikācijas prasmes tika novērtētas ar 4,63% lielu svarīguma pakāpi půjčka ihned, kas apsteidza lielisku sastrādāšanos komandā, spēju pieņemt svarīgus lēmumus un risināt problēmas, kā arī organizēt un novērtēt prioritātes. Lai gan šobrīd pasaule ir ļoti digitalizēta, saziņa ir viena no svarīgākajām prasmēm. Jo, galu galā, ja tu nevarēsi izteikt savas labās idejas, tad kāds uzņēmumam būs labums no tevis?

Spēcīgas komunikācijas prasmes piešķir kandidātam vairāk produktīvu un efektīvu vērojumu. Kad tu sazinies ar cilvēku pirmo reizi, tu ietaupi daudz laika, kas citādi būtu izšķērdēts, veidojot priekšstatu. Lieliskas komunikācijas prasmes var raksturot katru darbinieku atsevišķi, ja, piemēram, pieredze ir praktiski vienāda. Tā darba devēji var nozīmēt atšķirību starp potenciālu darbinieku, kas vēlas attīstīties uzņēmumā, un kuram primārais ir atrast jebkādu peļņas avotu.

Meklējot jaunu darba vietu, nepieciešama rakstveida un verbālās komunikācijas prasme. Labi uzrakstīts CV un motivācijas vēstule ir ļoti svarīgi darba meklēšanā. Tas ir pirmais iespaids, ko radīsi potenciālajam darba devējam. Tā ir iespēja parādīt, kāpēc tu esi piemērots uzņēmumam, izsakot savu izpratni par uzņēmuma vērtībām, atzīmējot arī savus CV ierakstītos sasniegumus. Motivācijas vēstulei vajadzētu būt mazāk formālai nekā tavam CV.

Tev ir apmēram sešas sekundes, lai pārsteigtu vai pieviltu darba devēju ar savu CV. Pārliecinies, ka tas ir labi formatēts un to ir viegli izlasīt. Tev vajadzētu pieturēties pie profesionālajiem burtu fontiem (Calibri, Arial, TNR). Tā vietā, lai koncentrētos uz iepriekšējiem darba pienākumiem, izcel savus sasniegumus un rezultātus. Ja tāda ir, tad iekļauj saiti uz savu iepriekšējo projektu.

Darba intervija ir īstākais komunikācijas tests visā darba nolīgšanas procesā. Sēžot pretī potenciālajam darba devējam ir nervus kutinoši, tāpēc rūpīgi pārdomā iepriekš, ko gatavojies teikt. Vārdiem un teikumiem ir jābūt efektīviem un piemērotiem. Nereti darba intervijas sākas ar nelielu pļāpāšanu pirms oficiālās diskusijas. Kad ir sākusies oficiālā diskusija, veic acu kontaktu, runā skaidri un saprotami, nevilcinies un esi pārliecināts par savām atbildēm.

Noteikti sagatavojies darba intervijai, jo šobrīd internetā var atrast ļoti daudz palīgmateriālus ar biežāk uzdotajiem jautājumiem darba intervijās, nepareizajām atbildēm un daudz citiem padomiem. Tici vai nē, bet intervētājs nevēlēsies dzirdēt sms půjčka ihned, cik ļoti tu ienīsti savu iepriekšējo priekšnieku, vai cik liels darbaholiķis tu esi. Atceries, ka darba intervija nav vienvirziena iela, tāpēc arī tev ir jābūt iniciatīvai uzdot sev interesējošus jautājumus. Kad tev tiks jautāts, vai tev ir kādi jautājumi, uz kuriem vēlies rast atbildes, labāk pārliecinies, lai vismaz pāris patiešām būtu, lai intervētājs justu, ka esi ieinteresēts uzņēmumā.